Sadzīves tehnika

Blog

Laimonim Milleram - 100
Šogad aprit simtā vasara, kopš dzimis Laimonis Millers (15.07.1914 – 10.10.2009) – viens no ievērojamākajiem burāšanas sporta veicinātājiem mūsu valstī. | 7/13/2014

    «Burātājs Laimonis ... Lasīt vairāk

Beneteau iegādājās jaunu patentu "Wing Sail Rig"
Beneteau ir apņēmies padziļināti pētīt jaunās paaudzes buras jauniem kruīza jahtu modeļiem | 5/15/2014

          Tie, ... Lasīt vairāk

Dienas rutīna birojā
Nenoturējos pārpublicēt šo video. | 5/9/2014

Lai katram tāda rutīna birojā :) !  

More Entries
Categories
    Arhīvi

     

    Māra Ašme – MC Cup dienasgrāmata :)

    Māras Ašmes ceļojumu dienasgrāmata par redzēto Starptautiskajās čartera katamarānu burāšanas sacensībās Vidusjūrā, pirms un pēc tam. Citiem vārdiem no 12. līdz 23. oktobrim maršrutā Rīga -> Palma de Mallorca -> Ibiza -> Formentera -> Cabrera -> Mallorca -> Plama -> Rīga. Publicēts ar autores atļauju. | 3/26/2014

    autors: kaspars
    iesūtīts: 2007.10.27 00:52

    Prom uz siltajām salām – Mallorca Cup 2007

    Ja nemaldos, tad tas bija augusta sākums, kad devu savu liktenīgo JĀ vārdu šim pasākumam, pie tam skaidri apzinoties, ka mans finansiālais stāvoklis jau tā pārdzīvo ilgstošas tuberkulozes lēkmi un ir visādu citādu infekcijas slimību nomocīts. Neskatoties ne uz ko, pateicu – laižam. Tātad, par ko vispār ir runa – dažos vārdos to varētu saukt par latviešu burātāju invāziju Maljorkā. Nu jau 10-to gadu pēc kārtas tiek rīkotas katamarānu sacensības International Mallorca Cup, kurās šoreiz Latvija tiek pārstāvēta izcili lielā burātāju skaitā – 6 komandas no 16 ir made in Latvia. Par sacensībām tās ir grūti nosaukt, kaut gan viss jau atkarīgs no uztveres. Kā tika prezentēts, tad regate ir kā burāšanas sezonas noslēguma pasākums un skaista atpūta Baleāru salās, Spānijā. Sešās dienās - septiņi starti, apmeklējot Kabreru (Cabrera), Menorku (Menorca), Ibicu (Ibiza) un Formenteru (Formentera), vakaros pludmales ballītes, atklāšanas un slēgšanas pasākumi. So let’s the party begins! :)

    11/10/2007

    Somā sastūķēti šorti, peldkostīms un visas pārējās vasaras panckas, arī kāds biezāks džemperis. Laika prognoze Maljorkai mainījās ik dienu, tad saule un +25, tad lietusgāzes. Kā būs patiesībā, to redzēs pēc vairākām stundām, priekšā RIX, tad Frankfure – Hāna un tad jau Palma (bet varbūt Priede? :)) Lidmašīnai paceļoties dungoju pie sevis Highway to hell......

    Gaidītās izjūtas pirmoreiz lidojot izpaudās kā histēriska smiešanās pacelšanās laikā! Bet gaidīju kaut ko vairāk.... Veiksmīgi ielidojām Frankfurtes Hānas lidostā, kur nedaudz atgādināja centrāltirgu. Mūsu RIX viennozīmīgi ir simpātiskāks. Viss bars, Laine, Einārs, Līga, Kaspars, Kārlis, Anna un es pasūtam kaut ko ņammājamu, daži picas, daži nejēgā garšīgas lazanjas, kuru domāju, ka neviens krogs LV nespēs pārspēt! Lēnā garā čāpojam uz Gate 10, kur priekšā milzu rinda. Reiss kavējas, bet veiksmīgi ietuntulējam dzelzs ērglī. Tuvojoties Palmai, tiekam brīdināti par vētru un turbulenci. Bik pakratīja, bet nu pilnīgam kaifam jau varēj vairāk padrebināt!

    Patreiz sēžu Palmas lidostā un sakricelēju šo tekstu, ceru, ka ostā tikšu pie interneta. No rokas rokā lēnām ceļo Jagermeister pudele, kura līdz manīm atnāk jau tukša! Gaiss kā subtropos, mitrs un silts. Līst lietus, pie tam diezgan pamatīgi, somas visas slapjas. Gaidām kuģa atslēgas, iespējams kuģi okupēsim jau šovakar! Tiekamies vēlāk!

    Internets viesnīcā ir sasodīti dārgs – 7 eiro par 1 stundu. Pablandījāmies pa vakarīgo Palmu. Fantastika, lai neteiktu vairāk. Gaiss silts un mitrs, pa mazājām ieliņām klīstot redzami tie augi, kuri mums LV lielākoties aug puķupodos, laimi, granātāboli, un reibinošas ziedu smaržas. Nez kāpēc šādu es esmu iedomājusies Maroku, bet mazāk civilizētu. Tunča pica bija ļoooti garšīga, nemaz nerunājot par Mascarpones siera desertu. Vīns tek pa asinīm, aiz loga pilina lietus, bet ir labi ...

    12/10/2007

    Rīts izskatās daudzsološs. Saule un siltums. Šodien jāiepērk proviants un jāpavazājas pa pilsētu kādu labu kadru meklējumos. No rīta skats no viesnīcas balkona šķiet pavisam citādāks kā ierasts, tālumā mākoņos redzami kalni, mājas tādas piezemētas un kantainas, viss būvēts uz kalna, kas jau tā šaurās ieliņas padara ļoti stāvas, te viss šķiet savādāks, kā vēsajā Latvijā. Vēl tik jāpierod, ka te runā spāņu valodā, par kuras saprašanu man nav nekādas nojēgas, un kā vēlāk arī izrādījās, tad lielākā daļa cilvēku te nekā nejēdz no angļu valodas. Nu ko, laikam jāiet brokastīs! :)

    No rīta tiekam uz noīrētā kuģa Athena 38, kas Ana Maria C vārdā. Čarterkatamarānus nekādi nevar salīdzināt ar LV esošajiem, te galvenais ir komforts. Kojas pirmajā mirklī liekas šauras, bet pēc pirmās, tajās nogulētās nakts, liekas, ka vēl trešo tur pa vidu var ielikt. Grūti tagad būs atgriezties uz pašu katamarāna... Kuģi pieņēmām kādu 30 minūšu laikā, bet dažiem labiem kuģa pieņemšanas procedūra bija ievilkusies uz stundām divām. Veiksmīgi esam tikuši uz kuģa, kurš būs mūsu mājas tuvākās 7 dienas.

    Dienā Maljorka izskatās pavisam savādāk kā naktī. Milzīgās piestātnes ar jahtu mastu mežu, ko pat grūti aptvert. Te stāv tādas jahtas, kuras ir redzamas tikai glaunos burāšanas žurnālos. Labākā motorlaiva Latvijā, te būtu tikai tāda zemākās kārtas tupele. Pats labākais jau ir tas, ka zvirbuļu vietā te ir papagaiļi. Joprojām nereāli šķiet tas, ka Rīgā ir ap 2 C, bet te 28 C.

    Proviants tiek sapirkts praktiski visai nedēļai, statistika – 4 lielie iepirkuma rati un iztērēti ap 300 eiro. Nav nemaz tik slikti ne? Cenas te ir aptuveni tādā pašā līmenī kā Rīgā, varbūt pat nedaudz zemākas, tikai izvēles iespējas ir daudz plašākas. Lielveikalā īpašu uzmanību izpelnās jūras velšu stends, kur visādas izcelsmes radījumi, vienīgais medūzas te tik nemana.

    MC atklāšanas vakara party, uz kuru, kā jau latviešiem raksturīgs, ierodamies 1 h agrāk, t.i. pēc Latvijas laika, izvēršas daudz lādzīgāks nekā bija domāts. Vīns pieejams neierobežotos daudzumos, ir gliemeži, ārprātīgi spēcīga paprika, pēc kuras apēšanas liekas, ka mutē ir noticis atomsprādziens, pēc izvēles zivs vai steiks, kā arī saldais. Cepur’ nost’! Tiešām pasākums uz goda. Atklāšanas runā īpaši tika uzsvērts, ka šoreiz piedalās 6 Latvijas komandas. Tā nu parādījuši sevi un uz citiem paskatījušies, tenterējam samērā jautrā prātā atpakaļ uz Ana Maria.

    13/10/2007

    Vakara kapteiņu sapulcē tika noteikts, ka šodien ir garš pārgājiens – free sailing, lai iepazītu kuģi. Galamērķis mums ir Ibicas salas dienvidi. Patlaban ejam gar Palmas krastiem. Sala ir kalnaina, piekraste apbūvēta. Patreiz paveroties, pa kajītes logiem, priekšā redzama pussala ar klinšainu un stāvu krastu un bāku. Skati jau ir fantastiski. Tiek tapinātas brokastis, omlete. Vēja apstākļi ir samērā nožēlojami, ejam ar motoru. Slava un gods mūsu labākajam draugam San Miquel, tā tika iesaukts uz kuģa esošais autopilots. Pietiks rakstīt patreiz, jāiet saulē pasildīties.

    Uz horizonta līnijas sāk parādīties pirmās Ibicas salas aprises. Ibica, kā izrādās, nav nekāda Roņu sala, klinšaini un stāvi krasti. Kopkajītē gardi smaržo topošās vakariņas, tiek cepts Palmā iepirktais lasis. Paveroties pa kreisi, redzami gubu mākoņi, bet tie jau ir virs pavisam cita kontinenta, Āfrikas, pēc kartes spriežot, Alžīrijas apvidus. Pa šo dienu laikam esmu saņēmusi daudz vairāk saules siltumā kā pa visu Latvijas vasaru kopumā. Skaidrs, ka līdz noteiktajam starta punktam pa gaismu netiksim, tātad nāksies varonīgi navigēt pa tumsu. Spriežot pēc kartes, priekšā redzama Ile Togomago. Ibicas salā vispirms piestāsim Santa Eulaia del Rio, kur paredzēts 2-3 stundu provianta iepirkšanas pasākums un pēc tam dodamies uz Ibicu. Būtībā ir iestājies tāds stāvoklis, ka vienalga, kur burāt, jo te visur ir skaisti.

    Santa Eulaia del Rio ostā noskaidrojās, ka te visi veikali ir slēgti un atvērti būs tikai rīt 9.00. Izlemjam, ka mums izdevīgāk ir doties uz Ibicu un tur no rīta papildināt pārtikas krājumus un tad doties uz starta vietu. Veiksmīgi ienavigējam Ibicas ostā, pa tumsu redzams, kādas klases jahtas te stāv. Tās jau ir miljardus vērtas laivas. Atrodam sev kādu brīvu vietu un nekaunīgi piestājam. Ostas ofiss būs vaļā tikai rīt no rīta, tā kā dodamies iepazīt naksnīgo Ibicas pilsētu.

    Ibica ir daudz mājīgāka par Palmu. Tā ir pilsēta ar savu stilu, garšu un smaržu. No ostas izejot uz Vecpilsētu ved promenāde, kur izveidotas speciālas vingrošanas vietas. Ir izvietoti plakāti, kur norādīti attiecīgi vingrinājumi, kas jāpilda un cik reizes. Būtībā šādas pasākums no malas varētu izskatīties samērā amizanti. Pa ceļam arī izālējamies trenažieru laukumā. Lai arī cik dīvaini, tad, tāpat kā bērnu rotaļu laukumi Rīgā, te ir trenažieru laukums.

    Ibicas vecpilsēta ir jāapskata vieglā krēslā, kad laternās ir iedegtas gaismas, tas piešķir īpašu šarmu un senatnīgumu. Šaurās ieliņas ir uzsūkušas vasaras siltumu, gaiss virmo vēl no ziedošajām puķēm, pa atvērtajiem logiem redzami absolūti nesteidzīgi cilvēki, vietām dzirdamas cikādes, kaut kur smejas bērni. Pa šaurajām ielām uzkāpjam līdz pat baznīcai, no kuras skatu laukuma paveras plašs skats uz pilsētu. Gar baznīcas mūriem redzami lidināmies sikspārņi. Pārņem siltas sajūtas, liekas, ka atrodies pavisam citā pasaulē, ārpus laika un telpas. Tā kā sezona jau te ir beigusies, tad kafejnīcas ir patukšas, bet varu tikai nojaust, kas te darās sezonas laikā. Pārgurusi, bet laimīga atnāku atpakaļ uz kuģa un pabeidzu rakstīt šīs dienas notikumus. Nedaudz pilina lietus, pa logu redzama izgaismotā vecpilsētas baznīca, kaut kur piestātnē sisina cikāde, apkārt vienas no dārgākajām jahtām pasaulē ... kaut kas tajā burāšanā tomēr ir, vai ne?

    15/10/2007

    Pamodos no tā, ka tika ieslēgti motori. Ap 7.00 klusi aiztināmies no Marina Botafoch. Mūsu jaunā dislokācija ir Club Nautico Ibiza. Nākot klāt pie piestātnes izdzirdam ausij tik tīkamo latviešu valodu. Pieparkojamies blakus Mamutiešiem. Stāvam tieši iepretim Ibicas vecpilsētai. Prāmji šaudās šurpu turpu, blakus stāv viens Balearia milzenis. Saņemta dienišķā dušas deva un jūties kā no jauna piedzimis. Kas par to, ka duša bija auksta, tas ir tikai niecīgs dzīves sīkums. Saule lēnām piesilda mitro gaisu...

    11.00 ir starts šīsdienas mačiem. Praktiski lidojumā startējam un es neteiktu, ka startējam slikti, laikam kādi piektie startējam. Mači paiet samērā mierīgi. Ir jau foršs tāds soft sailing, bet mačos tomēr gribas kādu action. Nez kādēļ pavelk uz tādu garlaicību, bet ir jau interesanti, ka 13 katamarānu armāda nesas pa nelielu līci – Formeteras - Espalamdor tuvumā. Finišējam kopvērtējumā kādi sestie laikam, neteiktu, ka slikti, bet vienmēr jau var labāk.

    Pēc mačiem paredzēts beachparty. Dodamies uz Espalmador salu – playa Espalmador. Noenkurojoties beidzot tiekam līdz peldei. Ūdens te ir ļooooti sāļš, iztīra visu elpošanas sistēmu tā, ka maz neliekas, ja ierauj nāsīs, tad kādu pusstundu viss, kas iekšā, tek ārā. Ibicā iegādātais snorkelinga komplekts tiek likts lietā, ūdens ir dzidrs un silts, dziļums ap 4 metriem. Aizpeldu līdz blakus katamarānam, uzsitam klaču un peldu atpakaļ. Labi, ka ir saldūdens duša uz kuģa, savādāk varētu sevi izmantot kā sāls trauciņu! Līcis izskatās fantastiski – kādi 12 katamarāni un dažas jahtas, dzidri zilā lagūnā. Pēc sātīgām vakariņām dodamies uz pludmali ar mazo dinghy.

    Secinājums pēc beachparty – vācieši nemāk ietusēt! It kā ir forši zilās lagūnas krastā pie ugunskura un GT (gin & tonic), bet tomēr pietrūkst kopības sajūtas, jo krastā ir tikai 2 latviešu komandas no 6. Kaut kā skumji. Ap 24.00 atnākam ar mazo dinghy atpakaļ uz kuģa. Jau krastā secinājām, ka trūkst Eināra, bija aizdomas, ka šis ir uz Ērika kuģa, bet tās bija tikai aizdomas. Laine ar Dinu palika vēl uz salas. Gaidām kādu stundu viņas atpakaļ, lai palīdzētu piesiet dinghy, bet tā arī nesagaidot dodamies gulēt.

    Pēc kādas stundas dzirdam rosību uz kuģa, pēc kuras viss pasākums sagriežas kājām gaisā!!! Dina ir iespējams sarāvusi saites vai sastiepusi potīti, Lainei braucot ar dinghy ir noslāpis motors un straume nesusi viņu ar Dinu uz jūru, bet palīdzējuši austrālieši. Tā nu abas ir kaut cik veiksmīgi nonākušas uz kuģa un no rīta redzēsim, ko darīt tālāk, vai nu ārsti vai slimnīca, utt. Neviļus nākas apdomāt par kapteini, komandu un atbildības izjūtu.

    16/10/2007

    Rīts ir daudzsološs. Vējš ir pieaudzis, jūrā uzrullēts vilnis ne pa jokam. Dinas potīte ir sapampusi kā ziloņa kāja. Pa rāciju sameklējām kādu ārstu no katamarānistu vidus. Secinājums – sarautas saites. Bet ārste iesaka doties pie ārsta, lai noprecizētu diagnozi. Nolēmām startēt mačos tomēr.

    No rīta dzirdam, ka Līga uz klāja saka, ka Einārs ir uz salas. Pazudušais Robinsons Ēinārs ir atradies. Visu nakti viņš ir pavadījis uz salas. Apsēdies, aizmidzis un pamodies – tumsa, bet izskaitļojis, kurš ir mūsu kuģis, bet doma, ka varētu peldēt uz to bija laimīgā kārtā atmesta. Pēc nogādāšanas uz kuģa, hospitalizējam Eināru uz koju un iebarojam karstu buljonu. Laine piedāvā man iespēju pirmo startu/etapu noiet kā stūrmanim, es piekrītu. Starts nav diezko daudzsološs – startējam pēdējie. Vienu mirkli it kā iedzenam zaudēto, bet uz vienas halzes atkal iekrāto zaudējam. Nav šis čarterkuģis domāts sacensībām. Finišējam arī pēdējie. Piedodiet komanda, darīju, ko varēju un kā mācēju. Atzīstu, nav man tādas jūras prakses un zināšanu vēl, lai sacenstos borts pie borta. :(

    Pirms otrā starta pamostas Einārs, atviegloti uzelpoju. Otro maču maršruts ir sākot no Espalamdor līča, gar Puercos ou Pou un apkārt Ile Espardell. Vilnis ir uzrullēts paliels, kādi 3-4 metri. Vējš ir 15 knoti. Iešūpo arī ne pa jokam. Jūtu, ka sāk mesties šķērma dūša, nu netīk man tie viļņi, nu netīk... Ielienu kojā un mēģinu atslēgties un vēlos, lai tuvākās 2 stundas tiktu aizmirsts par manu eksistenci uz šīs planētas. Pēc finiša nolemjam, ka iesim uz Formenteras ostu, lai Dinu varētu aizvest pie ārsta. Ieejam ostā, kur priekšā jau kādi 2 latviešu katamarāni. Formenteras osta ir ļoti mājīga, neliela, nostājamies iepretim Fast Ferrari krodziņam. Aiztransportējam Dinu kopā ar Laini uz slimnīcu. Paši tikmēr uzēdam pusdienas un izstaigājam ostas teritoriju un secinām, ka ostā ir superīgs O’Neill veikals, kur 50 % atlaides un fantastiskas, Rīgā nenopērkamas mantas, bet ir viens nebūtisks mīnuss – veikals ir slēgts. Pilsētā uz laiku ir siesta un visi veikali vērsies vaļā tikai no 17. Sagaidām atpakaļ Dinu un secinājums – sastiepta potīte. Kāja notīta kā baļķis, bet jāsaka, labi, ka tā... Sagaidījuši kuģa invalīdu, aizklejojam līdz pilsētai, iemetot aci kādā suvenīru bodē. Dīvainā kārtā iegādājos adītu, baltu ziemas cepurīti ar bumbulīti galā pa 5 eiro. Vienkārši uzrunāja mani tā cepurīte veikalā..... Nākot no pilsētas var redzēt, ka tālumā zibeņo un tuvojas negaiss. Dabūjām dušas kartes un pabeigšu tagad rakstīt šos memuārus un arī iešu dušoties. Patreiz ārā valda drausmīgs negaiss, iluminācija skarbākā! Gāž lietus, praktiski balta siena priekšā. Jāizģērbjas un jāieziepējas un jāiet lietū pastāvēt. Būs duša par velti.

    Šodienai, laikam pietiks dzejot, jāiet tak jūras sāls kārta noskalot. Kambīzē arī lēnām top vakariņas – kuskus ar vistu! Labi dzīvojam ne!? Oooooo, tikko O’Neill veikals atvērās! Ejam iepirkties, līdz rītam! Visiem silti un lietaini sveicieni! :)

    17/10/2007

    Vakardienas iepirkšanās bij grandioza. Notriekti gandrīz 200 eiro, bet iegādāta praktiski pilna vasaras garderobe, tai skaitā Timberland burāšanas apavi pa 45 eiro. Iepirkāmies praktiski visa komanda. Pārdevēja izrādās bij kaitbordiste, tā kā ātri atradām kopīgu valodu.

    Šodien garš pārgājiens ap 70 j.j. uz Kabreras (Cabrera) salu. No rīta pamodos līdz ar motora iedarbināšanu. Nogurums un šķērmā dūša ir vieni no iemesliem kāpēc nemaz neizlienu no kojas. Tā arī noguļu līdz pat kādiem 13. Nogulēju gan startu, gan visu pārējo action. Izlienu no kojas ar izteikti skābu ģīmi. Vējš svārstās no 8 mezgliem līdz pat 22 mezgliem. Saglabājušies vakardienas lielie vecie viļņi. Kuģis žvangājas pa labi pa kreisi, vējš nolūzt, buras plandās – blankš, blankš... Lienu atpakaļ gulēt.

    Pa rāciju izskan: „Visiem latviešu kuģiem, visiem latviešu kuģiem, tikko izbraucām cauri delfīnu baram, ap 15 delfīniem”. Visi uzreiz uz klāja un paķer fotoaparātus un gaida brīnumu, kas tā arī neparādās. Pateicoties vājajiem vēja apstākļiem, tiek izmainītas finiša koordinātas. Kā nofinišējam, tā sitam pa dzelzi un laižam Kabreras virzienā. Uz kādu laiku atkal lienu atpakaļ kojā. Viss laiks būtībā tiek pavadīts it kā kaut kādā transā, nomodā.

    Līdz ar saulrietu redzam Kabreras salu, kas ir dabas rezervāts, bet īpaši piesakoties pie rezervāta uzrauga, ir iespējams pa to staigāt, ko arī rīt domājam realizēt. Patreiz stāvam Kabreras līcī, ko ieskauj lielas un stāvas klintis. Kopkajītē pļāpājam ar Ēriku un Dagniju. Šodien tāda patukša diena, ceram, ka rīt būs piepildītāka! :)

    18/10/2007

    Šorīt nolejam pirmajās sacensībās nepiedalīties, bet gan izstaigāt salu, aiziet līdz cietoksnim un iespējams bākai. Ja atliks laika, piedalīsimies offshore mačos, virzienā uz Palmas salu. Līdz ar saullēktu pamostamies un dodamies uz Kabreras salas cietoksni. Pār klintīm pamazām aust gaisma, līcis sāk iegūt zilganzaļās nokrāsas, pie kuģa šorīt redzamas lielas, zilganas zivis, kā arī medūzas. Serpentīns uz cietoksni ir diezgan stāvs. Histēriski tiek zibinātas fotokameras kā japāņu tūristiem. Uzkāpjam līdz virsotnei, kur paveras fantastisks skats pār Port de Cabrera. Cietoksnī ir ļoti šauras trepes, kas ved līdz pat pašai virsotnei. Sabildējamies uz plīvojošā Spānijas karoga fona. Sagaidām pārējo katamarānu komandas un lēnām sākam tipināt lejup. Paprasām arī rezervāta uzraugam atļauju, lai varētu tikt līdz bākai. Tādu arī saņemam, domātu 7 personām, jo mūsu kuģa invalīds diez vai vēlēsies iet ap 6 km garo ceļu. Izstaigājuši cietokšņa salas pusi, dodamies uz kuģi un uzņemam pārējos staigāt gribētājus. Ceļš uz bāku ir samērā lēzens, bet arī ir serpentīnveidīgs. Gar ceļu viss ir noaudzis viršveidīgiem krūmiem, kas patīkami smaržo. Ceļš ir sadalīts it kā trijās daļās, pirmā daļa ved augšup uz pirmo pussalas daļu, otrā lejup, bet trešā daļa jau augšup uz pussalu, kur atrodas bāka. Pa ceļam viegli izmirkstam negaisa laikā. Visskaistākie skati paveras tieši kāpjot lejup no pussalas. Stāvas klintis, alas, krūmāji, pret klintīm bangojoši viļņi un tālumā plosās negaiss. Uzkāpjam līdz bākai, kas pati par sevi nav diez ko iedvesmojoša, bet skats, kas no tās paveras ir neaprakstāms. Skarba, bet neparakstāmi skaista daba. Kāpjot lejup piebiedrojos kuģa invalīdu klubiņam, paslīdu no klints un uz akmeņiem, rezultātā nobrāzts celis un asiņaina potīte.

    Nokāpjot no klintīm, secinām, ka iespējams vēl varam paspēt uz otro maču startu, skrienam pa galvu pa kaklu, bet uz startu nepaspējam, bet piedalāmies tik un tā. Izburājam caur Ile Conejera, Ile Horedada, vējš pieņemas spēkā, viļņi zili dzidro ūdeni triecas pret klintīm izrādot dabas varenību. Kamēr džeki cīnās ar jūru, tikmēr mēs dzeram GT kopkajītē! Nofinišējuši nolemjam nedoties atpakaļ uz Kabreru, bet gan uz Colonia San Jordi – Puerto de Campos. Piestājam skaitā līcī, lai izmisīgi remdētu slēpēs pēc peldes! Ūdens ir dzidri zils, jau kārtējo reizi iemēģinu savu snorkelinga komplektu. Plunčājoties pa ūdeni ieraugu kādu 10m attālumā arī tunci, kas visos pārējos izraisa milzu vēlmi makšķerēt. Laine ar Eināru dodas uz salu, bet kā izrādās tad te ir arī paisums, kas izraisa visos pārējos lielu jautrību, kad redzam, ka dinghy tiek noskalots no krasta.

    Šodiena bija emocijām piepildīta. Pārējie, kamēr es te sakricelēju, dzer vīnu un sauļojas. Jādodas laikam uz otro peldi un pēc tam arī kādu vīna glāzi jānobauda. Šajā līcī paliksim pa nakti, rīt domājam doties uz Colonia San Jordi, kur esot vislabākās paeljas visās salās, nodušosimies pirms pasākuma slēgšanas balles, kā arī uzpildīsim kuģim degvielu un ūdeni, jo rīt jau 17 ir jānodod kuģis, bet mēs vēl paliksim uz kuģa vienu nakti, tad uz viesnīcu Palmā. Centīsimies pagarināt piedzīvojumu kaut uz īsu mirkli. Hmmmm, jau domas mainījušās, jo šmigas daudzums uz kuģa ir sarucis. Tūlīt jau dodamies uz Colonia San Jordi ostu pēc šmigas, tad atpakaļ uz nākamo līci nakšņot. Labs i, pietiks šodienai! :) Sveicieni visiem, rīt mums free sailnig diena.

    19/10/2007

    Vakar vakarā pa tumsu pārvācāmies no San Jordi uz nākamo līci. San Jordi bij īsti neviesmīlīga paskata vieta. It kā jau jauka pludmale, bet tā aura nav diez ko tīkama. Neskatoties ne uz ko „sniegpārsliņu team” te atstāj kuģi un paši nakšņo viesnīcā. Es Trenc līcis (San Jordi arī būtībā atrodas Es Trenc līča pašā malā) ir mūsu nākamā pietura. Einārs ar Kārli stūrē, bet mēs, kopkajītē sēdošie, nervozi raustošos aci raugāmies ploterī, kas nepārprotami rāda, ka mēs pēc mirkļa jau kuģosim pa sauszemi. Es jau saprotu, ka mums ir liels kuģis, bet tas tomēr nav tanks! Viens no būtiskākajiem šī kuģa mīnusiem bij tas, ka ploteris atrodas iekšā nevis pie stūres. Veiksmīgi noenkurojamies arī pārlaižam te nakti.

    No rīta, miglainu un aizpampušu aci veroties, secinām, ka esam nostājušies aptuveni 50 m attālumā no klintīm. Pamatojoties uz to, ka mēs veiksmīgi rīta cēlienā esam piesārņojuši savu peldūdeni tuvākajā apkārtnē (barības trakta galaproduktu savācējtanka šim kuģim nebija) nolemjam diezgan ātri pārbāzēties uz nākamo līci aiz klinšu saliņas. Peldēties pašam savos sū.... kaut kā nebija nemazākās vēlēšanās!

    Nākamais līcis bij maza paradīze zemes virsū, tieši iepretim nūdistu pludmalei! :)))) Vējš ir diezgan dzestrs, bet nolemjam aizšaut līdz pludmalei gliemežvāku meklējumos. Pludmales apmeklētāji ir visdažādākie, bet lielākoties vācu tautības. Pa pliko viņi te nāk sauļoties pat ģimenēm. Sauja gliemežu plaukstā un prom uz kuģi, ko nu jau saucām par mājām. Peldēšanās sesija, manuprāt, ieilgst vismaz uz kādu pusotru stundu. Ūdens ir fantastiski dzidrs. Pēdējie lēcieni no kuģa ūdenī, bildes gan tādās, gan šitādās pozās un dodamies atpakaļ uz Palmu, kur 17.00 jānodod kuģis un 20.00 jāierodas uz MC slēgšanas pasākumu-vakariņām.

    Vakariņas par godu MC bija samērā labas. Visforšākais, protams, no tā visa bija gliemežvāku fenderēšana no zupas šķīvja. Bija pat izvēles iespējas starp lielajām gliemenēm vai mazajiem gliemežvākiem. Šoreiz palikām pie mazajiem. Steiks gan bija nedaudz par lielu, bet labāks kā atklāšanas pasākumā. Visa noslēgumā apbalvošanas ceremonija un dīvaina izskata skulptūra kā balva. Skulptūras pasniedza visiem kuģu kapteiņiem. Rezultāti, nez, kā lai labāk pasaka, likās stipri dīvaini. Pirmā vieta tika „vācu (kas patiesībā laikam izrādījās šveicieši) specvienības” kuģim Balti Cat, otrā un trešā vieta arī Vācijas pārstāvjiem, bet latvian sailing team panākumi sākās no 4.vietas.

    Visā visumā rezumējot iespaidus par pasākumu, personīgi man tas šķita pilnīgs bardaks no organizatoru puses (uzsveru, ka tas ir tikai mans personīgais viedoklis). Nebija nedz īsti zināmas starta un finiša koordinātas, nedz apņemamās markas. Visa šī informācija tika iegūta pa rāciju, izmisīgi cenšoties sazināties vai nu ar fričiem vai ar Latvijas komandām. Pasākumam bija pieteiktas 6 Latvijas komandas, bet izjūtās likās, ka piedalās tikai labi ja 3 komandas – Mamutiņi (kapt. Edgars Salmanis), „Ana Maria C” (kapt. Laine M. Zemīte) un „Kupela” (kapt. Ēriks Ate) ar savu ik rīta ziņojumu pa rāciju ruder shcade un šad tad pa vidu iespraucās arī „sniegpārsliņu komanda”. Nebija tik forši, kā tas sākumā šķita un mačoties ar pilnīgākajiem čartertipa kuģiem ir totāla nervu bendēšana. Lai vēlreiz piedalītos MC man būtu stipri, jo stipri jāapdomā vai es tiešām to vēlētos, lai arī tas tika formulēts kā sailing for fun, rezultāts nebūt tāds nebija.

    20/10/2007

    Pēdējā nakts uz kuģa bija briesmīga. Reti kurais komandas dalībnieks jutās labi izgulējies. Pulksten 9.00 sita tā liktenīgā stunda, kad bija jāatvadās no kuģa. Katrā ziņā skumji, bet mums vēl paredzētas 2 dienas Palmas izpētei. Neiztiekot bez nelieliem ķīviņiem komandas biedru starpā, iečekojamies viesnīcās un dodamies pilsētā.

    Jau kādu 5. reizi ejot pa ostas promenādi, tā nebeidz pārsteigt ar mastu džungļiem. Izstaigājam vienu no dārgākajām piestātnēm iespējams, jo jahtas, kuras te pietauvotas maksā ne vienu vien miljonu. Te ir gan milzu motorlaivas, gan luksus klases burulaivas, kurām vienas vinčas vērtība ir pietuvināma Latvijas budžetam. Ielūkojāmies arī burāšanas second hand veikalā, bet nu iespaidi nekādi dižie, daudz morāli novecojuša inventāra.

    Dienas plānā paredzēta arī Palmas vecpilsēta, kas mani pārsteidza no tās labākās puses. Fantastiskā katedrāle, kas pārsteidz ar savu arhitektūru un grandiozumu, šaurās ieliņas, pār mūriem pārliekušies, spilgtie un smaržojošie ziedi, mandarīnkoki, tie ir tikai sīki iespaidi, kas gūti vienas pēcpusdienas laikā. Palma dienā ir pavisam savādāka kā pievakarē. Pēc siestas pilsēta pamostas, šaurās ieliņas mudž no cilvēkiem, it īpaši gājēju ielas centrā, kas pārpildītas ar kičīgajām bodītēm. Vakarā nolemjam nodoties Spānijas kulinārijai baudot tapas (uzkodas), par kurām es labāk neizteikšos. Rīt domājam aizbraukt uz lielo akvāriju, kā arī ielūkoties katedrāles iekšienē, ko šodien nepaguvām. Centīšos saņemties tik daudz saules siltuma, lai tā pietiktu Latvijas drūmajam rudenim un ziemai. Rīgā jau sniegot, bet te šodien bija ap +28 C saulē.

    Kopumā iespaidi par Baleāru salu arhipelāgu ir tie labākie. Kādam šis pastāstīs var šķist pliekans un bez emocijām, bet sajūtas jau nevar aprakstīt, tās var tikai izjust. Sajūtām te ir jāļaujas, ir jāizbaida siltums un jūra. Pēc kāda laika šī „manjanas” sajūta vienkārši ievelk sevī un pārņem tevi. Citi teiktu, ka te pilns ar vācu pensionāriem, bet kas par to. Ir taču tik daudzas iespējas, kā iepazīt pilsētu un visu salu kopumā. Visskaistākie Palmā un Ibicā ir vakari, kad iestājas gaismas, garšas un smaržas spēles visapkārt. Ir skumji, kad parīt nāksies atvadīties no salām, kurās noteikti vēl kādreiz atgriezīšos, jo neiepazītā vēl ir tik daudz. Priekšā vēl nakts Frankfurtes lidostā un ceļš uz RIX. Žēl, ka pienākušas pasakaina piedzīvojuma beigas, bet katra piedzīvojuma beigas ir sākums jaunam piedzīvojumam...

    ad coment



    PARTNERI:
     

      

     

      

    Prodomo Dallmayr Kafija no Vācijas  

    Kontaktinformācija:

    baltsails@gmail.com

    t. +371 26731268

     

    Iepriekšēja lapas versija pagaidām piejama šeit