Sadzīves tehnika

Blog

Laimonim Milleram - 100
Šogad aprit simtā vasara, kopš dzimis Laimonis Millers (15.07.1914 – 10.10.2009) – viens no ievērojamākajiem burāšanas sporta veicinātājiem mūsu valstī. | 7/13/2014

    «Burātājs Laimonis ... Lasīt vairāk

Beneteau iegādājās jaunu patentu "Wing Sail Rig"
Beneteau ir apņēmies padziļināti pētīt jaunās paaudzes buras jauniem kruīza jahtu modeļiem | 5/15/2014

          Tie, ... Lasīt vairāk

Dienas rutīna birojā
Nenoturējos pārpublicēt šo video. | 5/9/2014

Lai katram tāda rutīna birojā :) !  

More Entries
Categories
    Arhīvi

     

    Latvijas karogs Krievijā

    Latvijas komandas „RA-Baltic Open” ierašanās „Ivanovskas gubernatora kausa” regatē Krievijā nebija nejaušība, bet gan atbildes vizīte pēc Krievijas Open800 klases uzaicinājuma pēc Baltic Open Regatta 09. Arī RA komandas puišu sastāvam tas bija izaicinājums – izmēģināt Open800 klases jahtu tās dzimtajā akvatorijā. 11 jahtu grupā izcīnīta dalīta 6/7 vieta starp labākajām Open800 klases jahtām | 3/31/2014

    iesūtīts: 2009.09.11 11:19

     

    Open800 jahta ir līdz 8m gara, sver ap 1300kg, ērti transportējama uz treilera.

    Krievijā šīs klases jahtas ir kopumā ap 50 un tiek ražotas četrās. jahtu būves firmās.

    Klases noteikumi ir ļoti demokrātiski un netiek arī lobēts tikai viens ražotājs. Sīkāk ar Open800 klases jahtām var iepazīties www.open800.ru.

    Vīzas mums izdevās nokārtot bezmaksas, toties, lai izbrauktu austrumu virzienā ar līzinga kompānijai piederošu auto – nācās pasvīst. Rezultātā, nokārtojot visas formalitātes, nācās atlikt izbraukšanas laiku un komandas budžets izzuda mums vēl nenonākot Krievijā. Sākotnēji gan likās, ka automašīna būs lētākais pārvietošanās veids.

    Ilgi zīlējām caur kuru robežpārejas punktu braukt, bet tā kā izbraucām vakarā, vilkām uz Terehovu un nostāvējām starp kontrabandistiem 14h. Lielie bremzes izrādījās itāļu pensionāri, kuriem bija pamatīgas grūtības aizpildīt daudzās Krievijas anketas.

    Kontrabandisti tālāk par tuvējo benzīntanku nebrauca, bet mums priekšā 1400km tāls ceļš.

    Jo vairāk tuvojamies Maskavai, jo degvielas cenas kļūst lētākas un ceļš gludāks. Pa Volokolamskas šoseju jau braucam uz 140km/h, iesēžoties astē kādam džipam. Maskavas apvedceļš nav tik briesmīgs kā tika par to dzirdēts, sākam šo to apjaust par krievu braukšanas stilu. Atļautais ātrums 100km/h, piecas joslas, bet daudzi uztaisa vēl sesto – pa apmali. Rodas sajūta, ka visapkārt brauc klonēti Šumaheri, Alonso, Raikoneni ar visdažādākās markas un tehniskā stāvokļa auto. Uz visiem ceļiem jebkurā brīdī bija jābūt gatavam, ka kāds tevi apsteigs pa labo pusi – jāskatās visos spoguļos. Ik pa brīžam redzam avārijas, te četras mašīnas salikušās, te vieglais izšķīdis pret smago automašīnu.

    Nokļūstot Nižņij Novgorodā esam ceļa izmocīti, bet jau laimīgi. Mūs iekārto gubernatora apmaksātā viesnīcas numurā. Sagaida ļoti laipni un izpalīdzīgi, neskatoties uz vēlo nakts stundu. Viesnīcas bārā uz plaukta gozējas arī Latvijas Balzāma pudele un arī kafija tiek pasniegta gana laba.

    Jau braucot cauri naksnīgajai pilsētai secinām, ka gribas to apskatīt vairāk, tāpēc nākamajā rītā jahtas pārdzīšanas vietā izvēlamies ekskursiju. Par laimi šī ir jahtas „Raketa” kapteiņa un izgatavotājfirmas īpašnieka Gļeba Sulojeva un regates organizatora Alekseja Zrjačeva dzimtā pilsēta. Tiekam ielūgti pusdienās krodziņā „Pie Gansa”. Cenas visnotaļ eiropeiskas, ēdiens garšīgs.

    Pati pilsēta sakopta, tīra, ar ļoti gaumīgām skulptūrām uz gājēju ielas. Otrajā pasaules karā pilsēta nav cietusi, daudz skaistu vēsturisku ēku. Ik uz soļa ir jūtama pilsētas senā vēsture – daudz pieminekļu vietējiem varoņtēliem – Miņinam, Požarskim, Čkalovam.

    Pašā Nižnij Novgorodā (iepriekš Gorkij) dzīvo tik vien kā 1,8milj. iedzīvotāju.

    Vakarā ar mašīnu dodamies uz regates starta vietu, tepat blakus, 200km. Trasē jau mūs pārķer vietējie un varam dot atpūtu saldajai sievietes balsij – GPS. Jāpiezīmē, ka programma IGO ar tajā esošo Krievijas karti ir gana detalizēta – visas adreses atrod.

    Ierodamies vēl senākā, pēc vietējo vārdiem, Krievzemes aizmirstā, pilsētā Jurjevci.

    Nakti pavadām Gubernatoram piederošajā viesnīcā; brokastojam pie bagātīgi klāta galda. Kad braucam apskatīt jahtu, vietējie brīdina: „Nekādā gadījumā nejautājiet pēc jahtkluba – jūs nesapratīs. Prasiet vienkārši pēc ostas”.

    Osta izradās neliels līcītis Volgas krastā, kurš aprīkots ar peldošu metāla piestātni.

    Mūsu jahtu sauc „Zvozdočka”, bet tā kā uzrakstu uz bortiem nav, pēc Latvijas karoga pacelšanas, pārdēvējam par „Zvaigznīti”. Uz buras redzams tik numurs un sacensību listē esam ielikti kā LAT 265. Mūs tas pilnībā apmierina.

    Pieteikšanās procedūra regatei atgādina piedzīvoto uz Lat-Rus robežas – jāaizpilda vairākas lapas ar datiem, it kā tos nevarētu redzēt apmērīšanas apliecībā, bet tāda ir kārtība.

    Kad formalitātes galā, mums piešķir regates krekliņus un sarkanu, sponsora dotu, cepuri kapteinim – esot obligāti jāvalkā. Uzlīmes uz bortiem nav jālīmē un mēs pilnībā latviskojam „Zvaigznīti” ar Daugavpiliešu coru ražotnes „Magistr” un apdrošinātāju „Rīgas Brokeri” uzlīmēm.

    Regates atklāšanas parāde atgādina pionieru laikus. Viss ir laicīgi. Skolēni un parādes teicēji jau stundu ir savās vietās. Karogi, baloni, bērnu apģērbi, skatuve – viss atbilst kremļa partijas „Jedinaja Rossija” (Vienotā Krievija) stilam. Tikai skatuves fons liecina, ka te kāda saistība ar burāšanu nevis partijas salidojumu. Latvijas komandas kapteinim jāpaceļ Latvijas karogs līdzās Krievijas ,pilsētas un regates  karogiem. Uz skatuves ir svarīgas personas, runātāji ir vairāki un ceremonija iet vismaz stundu. Mūs piemin ik pa brīdim – cik tas ir svarīgi, ka regatē piedalās pārstāvji no Latvijas.

    Beidzot tiekam līdz startam. Karte, kuru mums iedeva, ir vairākas A4 formāta kopijas, kurās var redzēt tikai ūdenskrātuves kontūras, ja saliek noteiktā secībā. Mūs brīdina par sēkļiem, vrakiem un celmiem, tāpēc necenšamies brīvajā kursā uzreiz izlauzties priekšā, bet būt virsvējā un velkam līdz citiem. Uz jahtas ir kompass un GPS. Nav ne vēja mērītāja, ne lagas, ne ehalota, bet vai tāpēc mums jāraud. Vējš labs, Zvaigznītei pie ātruma 6kts sāk dīvaini vibrēt stūre, bet pie ātruma 8kts tās ķīlis sāk dziedāt. Jo lielāks ātrums, jo augstāks tonis. Ieklausāmies – Latvijas himna un velkam dziedot.

    Genakers gana liels un lai arī jahta ir līdzīga „RA”, pirmajā pagriezienā ar genakeri ielidojam bročingā. Stūri ceļ ārā krietni ātrāk kā „RA”, bet skatāmies, ka citiem neiet vieglāk – tāpat guļ, bet Gļebam pagalam neveicas – „Raketa” lauž mastu. Ir skaidrs, ka arī mums jāuzmanās, lieki neriskējam. Vienubrīd mainām lielo genakeri pret mazāku, bet kad redzam, ka citi sāk lidot prom – liekam atpakaļ lielo. Mūsu jahta ar „Raketa” ir māsas, „Zvaigznītei” tikai mazāks buru laukums. Distanci izturam godam, vairāk bročingos nelidojam. Noslīcinājām tikai līdzi paņemto rokas GPS, vienas brilles un nedaudz dzēriena. Finišā esam 5.vietā. Attālumi starp jahtām mazi – gaidāma spraiga regate.

    Jahtklubs „Belaja reka” ir piebāzts ar jahtām, visapkārt daudz bērnu ar Optimistiem un Laser jahtiņām, saskaitām vismaz 40mastu. Piestātne svaigi uzbūvēta, trūkst tikai laipas, lai nokāptu krastā un jahtas jāsien pie ķēdītēm, kas pienaglotas pie steķa.

    Atkal dodamies uz atklāšanas ceremoniju, lielāku, krāšņāku. Mums iedala plakātu ar nosaukumu „Rīga” (krievu burtiem). Visapkārt dežurē milicija, gaidām trīs gubernatoru ierašanos. Spilgtākais citāts no runātājiem: „Pie mums ir ieradušies sportisti no daudzām Krievijas pilsētām – Maskavas, S.Pēterburgas, Rīgas...”. Tiek pacelts Latvijas karogs. Bērni apkārt saka, ka esot smukas krāsas, tik nez kas tas par karogu? Mēģinām paskaidrot. Daudz preses pārstāvju un kameras no visiem lielākajiem Krievijas TV kanāliem. Dienas varonis ir Gļebs ar Raketas nolauzto mastu, bet pietiek uzmanības arī mums, viena intervija pēc otras. Ir skaidrs, ka Krievijas amatpersonas pa nopietno ir ķērušās pie jahtu sporta attīstības Krievijā, tiek runāts par Olimpiādi un medaļām, kā arī par jahtklubu infrastruktūras attīstību un kreiserburāšanas popularizēšanu. Sevišķi tiek izceltas Open800 klases jahtas.

    Otrais etaps paiet mierīgi, vējš ir mazinājies un finišā atkal esam 5.vietā, bet kopvērtējumā 4.vieta. Cerīgs sākums. Jahtas konstruktors Miša mums izstāsta dažas „Zvaigznītes” nianses un piekodina, lai lietojam tikai lielo genakeri.

    Noskaņojums labs un esam gatavi turpināt cīņu, taču trešajā etapā iestājas loterija un mums neveicas. Regate sadalās divās grupās – vieni brauc gar labo krastu, otri gar kreiso. Vējš pamazām sarūk un brīžam vienai grupai iet ātrāk, brīžam otrai. Finišā esam tikai 10.vietā. Acīmredzot vietējiem par šo akvatoriju labākas zināšanas.

    Uz ceturto, garo, etapu atkal noskaņojamies cīņai. Starts pa vējam. Atraujamies ar genakeri no lielās grupas pa pretējo krastu un pie markas esam otrie. Kā vēlāk izrādījās, bijām braukuši uz aklo pa šauru, dažiem vietējiem vien zināmu, forvateri cauri visiem sēkļiem. Mums tiešām veicas. Iestājoties naktij vējš noplok vispār. Esam visiem kā uz delnas. Zaudējam pozīciju, pēc pozīcijas. 10m attālumā no mūsu borta mums vienkārši apbrauc garām pa abām pusēm, bet „Zvaigznīte” joprojām bezvējā. Vējš staigā kaut kur pa augšu, bet mēs to neredzam – masta galā nav vējrādītāja. Dīvaina akvatorija. Neko darīt – samierināmies ar 8.vietu. Citām jahtām arī nav klājies viegli – kurš ar ķīli aizķēris lielu samu, kurš trāpījis uz tīkliem un izzvejojis lielu zivi, kura krastā tika arī pagatavota, kurš ar ķīli aizķēris nogrimušu vraku.

    Brīvajā dienā apskatam Jurjevec pilsētiņu, pusdienojam lepnākajā krogā par ļoti smieklīgi mazām cenām un šokējoši jauku oficianti, kura starp 11 apmeklētājiem, pie trīs galdiņiem saputro pilnīgi visu! Raimondam otrā ēdiena vietā tiek pasniegts kompots. Mūsu alu aiznes jahtas „Madagaskar” komandai un finišā ilgi, bet labsirdīgi skaidrojamies par ko mums ir jāmaksā. „Etalona” kapteinis Artjoms toties izgulējās gaidot rēķinu. Todien apmeklējām vēl jautrāku pasākumu – publisko pirti. Pelējums pie griestiem gluži kā labā, vecā vīna pagrabā, desmit kārtas pusaplobītas krāsas uz sienām, atsevišķi krāni siltam un aukstam ūdenim bez apzīmējumiem, plastmasas „taziki” (bļodas) – absolūta eksotika. Pati pirts telpa bija liela un tumša, bet smagās durvis ar metāla rokturi atgādināja Osvencimu. Iekšā varēja pamanīt lielu krāsni un daudzus plikus stāvus stāvam. Varbūt šokējoši, bet toties lēti un tautai pieejami. Atcerējos dienestu Padomju armijā. Mūs mierina – rīt būšot ielūgums uz citu pirti.

    Tiekam aizvesti uz Čkalova dzimtajām mājām un muzeju. Valērijs Čkalovs bija krievu pilots, kurš pārlidoja ar lidmašīnu no Maskavas līdz Kanādas pilsētai Vankūverai caur Ziemeļpolu. Viņu šeit godā kā nacionālo varoni.

    Arī Gļeba vectēvs ir slavena persona. Konstruktors Sulojevs izgudroja un uzbūvēja daudzus kuģus uz zemūdens spārniem, starp tiem gan Padomju laikā redzētās Raķetes, kas kursēja arī Baltijas ūdeņos, gan militārie ekranoplāni, kas šokēja NATO militāristus.

    Uz nākamajiem etapiem Gļebs palūdz mums „politisko patvērumu”, piesakās par kantētāju un loci. Piekto etapu nobraucam bez taktiskām kļūdām un ir arī rezultāts – trešā vieta. Gļebs izrāda akvatoriju, bet pats nestūrē, ļauj visu darīt mums un vēro. Dziedam dziesmas un mācām Gļebam latviešu valodu. Tikko esam nofinišējuši tā tiekam piesaukti pie tiesnešu kuģa – pilna pārbaude. Tiesnesim rokās manis aizpildītās deklarācijas un tiek pārbaudīts viss, smagie priekšmeti, buras, raķetes, vai ir svilpītes vestēm... Pārbaudi izturam, taču izrādās, Gļebam pāriet no vienas jahtas uz otru nav nemaz tik vienkārši. Rakstam papīrus, skaidrojamies ar tiesnešiem. Ir labi, ka mums bija līdz vajadzīgā daudzumā suvenīri ar Baltic Open simboliku. Noskaņojums pacilāts.

    Kad piebrauc gubernatora kuteris, uzvelkam „Ra” kreklu vietā Baltic Open kreklus un kopā ar jahtas „Madagaskar” komandu dodamies uz citu pirti. Uzdāvinām namatēvam „Baltic Open” suvenīru komplektu, vēlāk pretī saņemam pēc vietējām tradīcijām apgleznotas krūzes. Alus tiek pasniegts vēss un pirts radikāli atšķiras no pilsētas publiskās iestādes. Stils tas pats, bet izpildījums un materiāli pavisam citādi. Pavadām jauku vakaru un visi paliekam viesnīcā.

    6.etapa starts beidzot pret vēju un padodas ideāli. Māris(Vilks) precīzi noskaita sekundes, Raimonds ar Haraldu strādā saskaņoti. Rezultātā pienākam pie starta līnijas precīzi. Viens no labākajiem Krievijas stūrmaņiem Nikandrovs ar jahtu „Globuss” paliek ahterī, bet pārējās jahtas zemvējā. Raujamies uz priekšu, neaizmirstot arī uzdziedāt. Vējš pamazām pieņemas spēkā un pie pēdējās markas paspējam pienākt ar genakeri. Ūdens virsma sakulta, vilni nav iespējams izbraukt. Gļeba akvatorijas zināšanas noder- finišā esam 2.vietā neskatoties uz to, ka pēc finiša mūs uznes uz markas un aizķeram ar ķīli enkura coru un kādas pāris minūtes kabināmies nost. Vēlreiz finišējam – šoreiz tīri. Mēģinām strīdēties ar tiesnešiem par finiša laiku, bet palasot noteikumus saprotam, ka mums nav taisnība. Godīgi to atzīstam. Atziņa – sacensību noteikumus der pārlasīt.

    No pārējām jahtām jautā Gļebam, vai viņš esot ko latviski ar iemācījies. Iemācījās gan! Visvairāk viņam patika mūsu uzmundrinošā aurošana lielajā vējā lavierējot: „kantējam, kantējam – neguļam, neguļam!” un teiciens: „pilnīgs sviests”J.

    Vakarā visi aiziet vakariņās uz pilsētu, bet tā kā mūsu budžetā vairs tikai palikusi nauda automašīnas degvielai mājupceļam, bet pēdējais etaps atcelts un dāvātie dzērieni uz jahtas ir – rīkojam dziesmusvētkus pēc principa: vodka mūsu – uzkodas jūsu... un līdz 4.rītā. Pamatā skan latviešu dziesmas. Izrādās arī krievu dziesmas mūsu komanda zin vairāk par vietējiem. Savādi, bet saņēmām komplimentus par mūsu improvizēto koncertu, pamostoties no rīta.

    Kopvērtējumā atkal paceļamies uz augšu, bet septītā etapa vietā galdi un pieņemšana vietējās pašvaldības ēkā, kuras priekšā vēl stāv Vladimira Iļiča piemineklis. Tāds tuklītis viņš tur gan sanācis un mums ir jautra fotosesija.

    Fināla apbalvošana atgādina oficiālas kāzas ar karogiem un vedējmāti garā, tumšā kleitā un nopietnām uzrunām. Saviesīgajā daļā vedējmāte ņem rokās ģitāru, izdancina Gļebu, ierodas improvizēts pirāts. Uz galda ir gan vodka, gan uzkodas- vienkārši, sirsnīgi un jautri. Saņemam diplomus un nu jau mūsu „Zvaigznītes” foto.

    Par izcīnīto dalīto 6/7. vietu esam apmierināti, jo jau Baltic Open regates laikā varēja redzēt, ka nekādi pērnie puiši šeit nav savākušies. Izteikts līderis bija tikai viens – jahta „Globuss” ar Nikandrovu pie stūres, pārējās jahtas cīnījās par katru pozīciju līdz pēdējam.

    Atvadāmies no visiem uz atgriešanos un iespējamo atkalredzēšanos Baltic Open 2010.

    Kopumā ir ļoti labs iespaids par Krievijas cilvēku viesmīlību, burāšanas dzīves organizāciju un par pašu regati. Kā saka Raimonds: „Kādam stāstīsi – tāpat neticēs...:”J.

     

    ad coment



    PARTNERI:
     

      

     

      

    Prodomo Dallmayr Kafija no Vācijas  

    Kontaktinformācija:

    baltsails@gmail.com

    t. +371 26731268

     

    Iepriekšēja lapas versija pagaidām piejama šeit