Sadzīves tehnika

Blog

Laimonim Milleram - 100
Šogad aprit simtā vasara, kopš dzimis Laimonis Millers (15.07.1914 – 10.10.2009) – viens no ievērojamākajiem burāšanas sporta veicinātājiem mūsu valstī. | 7/13/2014

    «Burātājs Laimonis ... Lasīt vairāk

Beneteau iegādājās jaunu patentu "Wing Sail Rig"
Beneteau ir apņēmies padziļināti pētīt jaunās paaudzes buras jauniem kruīza jahtu modeļiem | 5/15/2014

          Tie, ... Lasīt vairāk

Dienas rutīna birojā
Nenoturējos pārpublicēt šo video. | 5/9/2014

Lai katram tāda rutīna birojā :) !  

More Entries
Categories
    Arhīvi

     

    Burāšanas attīstība Latvijā 2000-2010.gads.

    Autors: Kapt. Ilgonis Balodis. Garie un aukstie ziemas vakari ir pateicīgs laiks lai apskatītu vecas fotogrāfijas un atcerētos šīs vasaras notikumus burāšanā, taču jaunā gada iestāšanās atgādina arī par to ka ir noslēgusies šī gadsimta pirmā desmitgade. Kāda tā ir bijusi- ko esam sasnieguši par šiem 10.gadiem un kurp virzās nodarbe ko sauc par burāšanu? Individuālos sasniegumus šoreiz atliku malā, vairāk pievēršot uzmanību lietām kas skar visu burāšanas nozari. | 4/1/2014 | Komentāri: 1

     Gadsimts iesākās ar lielām cerībām. Tā vien likās ka burātāju ar katru gadu kļūs arvien vairāk, konkurence regatēs lielāka, jahtas tiks iepirktas arvien modernākas un ātrākas, jahtklubi arvien lielāki un labāki, bet Latvijas karogs un jahtu komandas būs atpazīstamas visā Baltijas jūras piekrastē.

    Diemžēl, pa šiem gadiem, burāšana Latvijā nav spējusi iegūt vajadzīgo popularitāti kā sporta veids un atpazīstamību kā pozitīvs ceļošanas vai dzīves veids.

    Māra Gaiļa radītais burātāja -  dendija, pasaules apceļotāja, eksministra,  jaunbagātnieka reklāmas kampaņas tēls ir bijis vissaprotamākais , atpazīstamākais un noturīgākais plašākās tautas masās šajā desmitgadē, pat salīdzinot ar tādu notikumu kā regates „Tall Ships Race” ienākšana Rīgā.  Tauta ir sapratusi, ka ar jahtu var ceļot, bet diemžēl tas ir šķietami dārgi un vienkāršam cilvēkam nepieejami.  Parējie jaunbagātnieki, locekļi un pārstāvji  gan  nesteidzās papildināt burātāju rindas un labāk izvēlējās ieguldīt naudu ekskluzīvās automašīnās un lidmašīnās, nekā jahtās un kuteros.  Bankas tā arī nepaspēja atzīt jahtas par ieguldījumam un kredītam piemērotu objektu, bet apdrošinātājiem vēl pat sapņos nerādās obligātās OCTA polises ieviešana visām Latvijā reģistrētām jahtām . Pieminot vārdu „regate”, vienkāršam cilvēkam visbiežāk rodas asociācija ar plastmasas pīlīšu peldināšanu un ūdensvelosipēdu karnevālu Rīgas pilsētas kanālā, nekā ar jahtu sacensībām jūrā. Vēl kāds, ārpus burātāju aprindām, ir dzirdējis no plašsaziņas līdzekļiem kaut ko par avārijam un pazušanām, bet parasti nevar atcerēties ar ko tas noticis un kur...

    Ja nu kādam vēl tomēr radās vēlēšanās nodarboties ar burāšanu tad uzsākt burātāja gaitas ,izrādās,  joprojām nav nemaz tik viegli. Visas jahtas ir privātas, tas nozīmē ka biežāk svarīgāka ir pazīšanās ar jahtas īpašnieku, materiālās iespējas, nekā burāšanas dotības , talants vai vēlme mācīties un burāt.

    Ar jauniešu un bērnu iesaisti ir vēl ļaunāk- „pazīšanās” ir vajadzīga lai jau sākumā iegūtu informāciju kur, kas notiek un cik tas maksā.  Tad vēl ir vajadzīga veiksme dzīvot tajā reģionā kur vispār ir bērnu burāšanas gruppa. Gandrīz vai labi ka bērnu nav daudz, jo ar  daudzmaz pieklājīgu sporta inventāru jau tāpat ir grūtības.  Jāsecina ka Padomijas laikos burāšanai  bija vairāk atbalsta un iespēju. Rezultātā, nav kam, ar ko un par ko braukt,  jau izaugot no „Optimistiem”. Arī uz kreiserjahtām jaunas sejas parādās ļoti reti. Pēdējā uz švertjahtām izaugušo burātāju paaudze ienāca kreiserburāšanā  šā gadsimta sākumā, bet nākamo jauno paaudzi varam cerēt sagaidīt  ne ātrāk kā nākamās desmitgades beigās.

    Ja nav jaunu seju, arī jahtklubiem neiet saldi.  Pa brīžam parādās pa kādai  jaunai (lietotai)  jahtai vecāku modeļu vietā, taču kopējais brauktspējīgo jahtu skaits nav tik būtiski  izmainījies lai visi  jahtklubi būtu vienmērīgi piepildīti. Vislabāk tas ir redzams regatēs un ārzemju ostās -  gadu no gada vieni un tie paši konkurenti, tās pašas sejas, dažreiz mainās tikai startējošās jahtas nosaukums. Jahklubi pamatā ir spiesti nodarboties ar saimniecisko darbību izdzīvošanas režīmā un sabiedriskās dzīves, sporta pasākumu organizēšana vai tradīciju kopšana vairs nevar būt viņu prioritāte šobrīd.  No visām Latvijas jahtu ostām visvairāk ir attīstījusies Igaunijas osta Ruhnu- visupirms tā ir kļuvusi par iecienītu galamērķi Latvijas burātājiem, veikta ostas rekonstrukcija ar Eiropas Savienības naudas  piesaisti, burātajiem pieejama sauna, krogs un citas ērtības. Tieši popularitāte un atpazīstamība ir tas kas mūsu jahtklubiem visvairāk pietrūkst citu valstu burātāju vidū.

    Ir pagājuši tie laiki kad varējām jūras regatēs novērot  ap 40jahtu. Tādas jahtu klases kā 1/4tonneri un Carter30 pamazām piemeklē dinozauru liktenis. 1/4tonneri vēl ir paslēpušies Usmas ezerā, gluži kā Nesija, bet dabiskās vairošanās pazīmes diezko neuzrāda.  Mēs varam priecāties par atsevišķas jahtu klases Micro pēkšņu izaugumu, taču progress ir ļoti mānīgs, ja tas notiek pamatā pieaicinot tikai burātājus no citām jahtu klasēm. Acīmredzot  šī paša iemesla dēļ  joprojām Latvijā nav attīstijusies sava nacionālā jahtu klase- vienu sadalītu pīrāgu dalīt  vēlreiz ir pagrūti.  Reti kurš jahtu modelis Latvijā ir divos eksemplāros.  Mēs esam tieši tik maz cik mēs esam...

    Līdzīgi kā pagājušā gadsimta beigās, visa burāšanas sabiedriskā dzīve un labākie sportiskie sasniegumi lielākoties balstās uz atsevišķiem „trakajiem, dullajiem, neformālajiem, neatkarīgajiem”  kuri nav nekādā saistībā ar Latvijas Zēģelēšanas Savienību (LZS).  „Dullums”  izrādās ir daudz noturīgāks un spēcīgāks par  naudas daudzumu mūsu makos vai par atbildīgās organizācijas  aizliegumiem un „ieteikumiem no malas” un pat  „draudiem pa telefonu”.  Pati LZS kopumā ar katru gadu arvien vairāk gluži vai kopē mūsu valsts „vareno” netikumus.  Skaudība, varaskāre, intrigas, vēlme kontrolēt visu un uzpiest savu viedokli, nevēlēšanās uzklausīt  ir  tas ar ko jāsastopas ikvienam kurš nav pietuvināts  ”izredzēto”  pulciņam, bet izdomājis šos kungus uzrunāt. Šķiet ka attiecīgā amata nosaukuma pievienošana savam uzvārdam dažu ir pacēlusi gluži vai dievu kārtā, bet tā kā galvenie vēlētāji uz šiem amatiem ir atsevišķas organizācijas,  kurās ir vairāk „mirušo dvēseļu” un „biedru klonu” nekā aktīvu burātāju, tad nav arī kas apdraud šo „dievu” statusu.   Ar autoritātes statusu reālajā dzīvē, starp dzīviem cilvēkiem, gan dažam „dievam” iet tā pagrūtāk- izrādās, tā nav atkarīga no amata, pilnvarām vai atsevišķa statūtu vai noteikumu punkta interpretācijas.  Kopumā LZS esamība izjūtama tikai tad, kad kādam nezkādēļ radusies vēlme nokārtot jahtu vadīšanas tiesības, piedalīties LZS rīkotā regatē vai iesaistīt bērnus burāšānas nodarbībās.

     Apmērīšanas sistēmas ORC  Club ieviešana VAN balles vietā notika pēkšņi, nepārdomāti un nav uzskatāma par veiksmīgu un piemērotu Latvijas apstākļiem. Prakse parādija, ka  ORC Club  ir daudzmaz patiesa vienas  jahtu klases vai pēc saviem parametriem ļoti līdzīgu jahtu starpā, bet , ja jāsalīdzina sacīkšu jahta ar cruiser jahtu, vai atšķirīgāku projektu(vai gadagājumu) jahtas,  tādā gadījumā sacīkšu rezultāts ir jau zināms iepriekš un tas vairs nav interesanti nevienam.  Arī  19. apmērītas jahtas sezonā ir savdabīgs antirekords vairāku gadu garumā un zināms rādītājs situācijai.

    Sena gudrība māca: „ Nav sliktas jahtas - ir tikai slikta komanda!” .  Komandas Latvijas aktīvajām jahtām patiešām ir izveidojušās ļoti labas. Nav tā ka visapkārt ir tikai atmiņu kapteiņi vien. Tiek novērtēts gan škoteru gan kantētāju darbs, tiek mīlēti un cienīti arī tie kas mūs pacietīgi gaida krastā.  Ir prieks, ka Latvijas jahtas ir sastopamas arī tālāk par pieņemšanas boju un kāds arī pieveic grūtības lai varētu ceļot un piedalīties regatēs.  Atliek vien paplašināt aktīvo burātāju rindas un vairot visus labos darbus visos līmeņos ,  tad arī burāšana kļūs par  pieejamu dzīves , sporta veidu un patīkamu hobiju  visiem, kas vēlas  atpūsties uz ūdens un atceras par to ka Latvijai ir arī jūra.

    Kapt. Ilgonis Balodis

    Nav nevienas politiskas partijas, reliģiskas organizācijas, burāšanas biedrības, nodibinājuma vai  jahtkluba biedrs un šajā rakstā nepārstāv arī savu burāšanas komandu.

    Komentāri

    kristha   2/10/2015

    ka sauca to jahtu

    ad coment



    PARTNERI:
     

      

     

      

    Prodomo Dallmayr Kafija no Vācijas  

    Kontaktinformācija:

    baltsails@gmail.com

    t. +371 26731268

     

    Iepriekšēja lapas versija pagaidām piejama šeit